Bieriņu fiziski ģeogrāfiskais raksturojums

Publicēts 03.01.2010. sadaļa Fakti
  • Iesaki

Bieriņu apkaimes robežas – dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam.

Bieriņu apkaime atrodas Rīgas DR daļā (administratīvi – Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā). Tā robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes pagastu. Avots: Izmantojot [9] Bieriņu apkaimes kopējā platība ir 427,4 ha, kas ir apmēram par 1/5 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Šīs apkaimes robežas lielā mērā ir skaidri identificējamas, pateicoties to daļēji aptverošajai Rīgas pilsētas robežai, aptverošajām ielu trasēm, dzelzceļam un apbūves raksturam, kas pārsvarā ir savrupmājas. Perspektīvā šo apkaimi būs arvien grūtāk funkcionāli nodalīt no Mārupes pagastā ietilpstošās Bieriņu daļas, jo Rīgas pusei raksturīgā blīvā savrupmāju apbūve izplešas pagasta virzienā.

Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 8 921 m. Minimālais apkaimes reljefa virsmas augstums Bieriņos ir 7 m v.j.l., kas raksturīgs tikai cauri Bieriņiem plūstošajai Mārupītes ielejai. Pārējā Bieriņu apkaimes teritorija ir izteikti līdzena, un tajā zemes virsmas augstums pārsvarā ir robežās no 10-11 m v.j.l. Relatīvi vislīdzenākā un zemākā (~10 m v.j.l.) ir Mārupītes kreisā krasta Bieriņu apkaimes daļa, kamēr labajā krastā reljefs ir nedaudz viļņotāks (10-12 m v.j.l.). Visaugstākais reljefa punkts (13 m v.j.l.) Bieriņos atrodas apkaimes pašos ZA, kur apkaimi skar Torņakalna kāpas. Ģeomorfoloģiski gandrīz visa Bieriņu apkaime ietilpst Pārdaugavas plakanā līdzenuma mikrorajonā. Tas ir pārsvarā plakans, vietām lēzeni viļņots smilšains līdzenums ar atsevišķām zemām (2-4 m) vaļņveida kāpu virknēm, vietām arī nelieli pārpūstu smilšu laukumi. Tikai apkaimes ZA skar Torņakalna kāpas, kas ir daļa no Pārdaugavas kāpu ģeomorfoloģiskā mikrorajona. [3]

Zem Kvartāra nogulumu segas augšējo pamatiežu slāni Bieriņu ZR daļā veido Katlešu svītas gaišpelēkie dolomīti (augšdaļā mālaini, kārtaini un kavernaini), zaļganpelēkie un sarkanbrūnie māli ar līdz 0,2 m bieziem pelēku kaļķakmeņu starpslāņiem. Pārējā Bieriņu apkaimes teritorijā augšējo pamatiežu slāni veido Daugavas svītas nogulumi. To pamatā ir 1,5-5 m bieza zila māla slāņkopa, kam uzguļ 1,5-2 m biezi pelēku, cietu, porainu un kavernainu dolomītu un pelēku dolomītmerģeļu slāņi un 0,5-1 m biezi zaļganpelēku, kārtainu karbonātisko mālu slāņi. [3]

Bieriņu apkaimē ir sastopami dažādi inženierģeoloģiskie apstākļi, neskatoties uz vizuāli pārsvarā vienveidīgo teritoriju. Mārupītes ielejā, kas šķērso Bieriņus DR – ZA virzienā, kā arī tās pieteku (piemēram, Bieriņgrāvis jeb Melnupīte) ielejās raksturīgi sarežģīti vai celtniecībai nelabvēlīgi apstākļi. Tur plaši izplatītas pārsvarā 1-2 m, vietām 3 m un vairāk, kūdras iegulas. Apbūvētajos rajonos celtniecības gaitā kūdra izņemta un nomainīta ar smiltīm. Zem kūdras slāņa parasti ieguļ irdenas ar vidēji blīvām starpkārtām smalkas vai vidēji rupjas smiltis, kuru pamatnē no 10-17 m dziļuma ieguļ blīva putekļaina vai vidēji blīva ar blīvām starpkārtām smalka smilts. Šajās teritorijās raksturīgs arī augsts gruntsūdeņu līmenis (seklāk par 1,5 m).

Bieriņu Z, ZA un D daļā pārsvarā raksturīgi celtniecībai labvēlīgi vai nosacīti labvēlīgi ģeotehniskie apstākļi. Šajās teritorijās gruntsūdeņu dziļums pārsvarā pārsniedz 1,5, izņemot apkaimes ZR daļu, kur tas ir seklāks par 1,5 m. Ģeoloģiskā griezumā tur raksturīgas vidēji blīvas smilšainas gruntis – pārsvarā ar smalkas smilts starpkārtām. 3-10 m dziļumā ieguļ blīva putekļaina jeb vidēji blīva ar blīvām starpkārtām smalka smilts. 10-13 m dziļumā pārsvarā atrodas mālainie morēnas (glacigēnie) veidojumi – mālsmilts, smilšmāls, retāk māls ar granti un oļiem. [5]

Pateicoties relatīvi labvēlīgajai inženierģeoloģiskajai situācijai, kā arī apbūves neparedzēšanai Mārupītes ielejā, Rīgas teritorijas plānojumā 2006.-2018.gadam Bieriņos nav noteikta neviena teritorija, kurai pirms būvniecības uzsākšanas būtu obligāti veicama teritorijas inženiertehniskā sagatavošana. Savukārt dēļ pietiekamā augstuma virs jūras līmeņa, Bieriņu apkaimei praktiski nav arī applūšanas draudu.

Virszemes ūdens objekti Bieriņu apkaimē aizņem ļoti nelielu platību – 2,7 ha jeb 0,6% no apkaimes kopplatības, tomēr tiem ir būtiska nozīme apkaimes drenāžai un arī vides estētiskās kvalitātes uzlabošanai.

Cauri Bieriņu apkaimei no Mārupes pagasta puses virzienā uz Āgenskalna apkaimi tek Mārupīte. Tā iztek no purva masīva Rīgas DR daļā. Kopējais garums 12 km, bet Rīgas pilsētas teritorijā 6 km (tā plūst caur Bieriņu, Āgenskalna un Torņakalna apkaimēm). Mārupītes baseina platība ir 32,2 km2. [3] Bieriņu apkaimes robežās Mārupītē ietek 2 tās labā krasta pietekas – Bieriņgrāvis jeb Melnupīte un vēl viena beznosaukuma ūdenstece (faktiski grāvis) pie Codes ielas tilta pār Mārupīti.

Dabas un apstādījumu teritorijas Bieriņos aizņem 5,7% jeb 24,2 ha lielu platību. Šīs teritorijas pārsvarā izvietotas gar Mārupīti abos tās krastos, kā arī gar Bieriņgrāvi jeb Melnupīti no Mārupītes līdz Tēriņu ielai. Realitātē Bieriņu apkaime ir daudz bagātāka ar zaļumu teritorijām nekā par to varētu spriest no skaitļiem Rīgas teritorijas plānojumā 2006.-2018.gadam, jo tai raksturīgas savrupmāju apbūves teritorijas, kuras ir bagātas ar apstādījumiem.

Saskaņā ar Rīgas teritorijas plānojumu 2006.-2018.gadam absolūti vislielāko platību Bieriņu apkaimē aizņem savrupmāju apbūves teritorijas – 57,5% jeb 245,7 ha. Šī izmantošana sastopama gandrīz visā apkaimes teritorijā, izņemot gar K.Ulmaņa gatvi un pie Bieriņu robežas ar Āgenskalna un Torņakalna apkaimēm. Tas nozīmē, ka arī perspektīvā paredzēts saglabāt Bieriņu apkaimes tradicionālo apbūves raksturu, kurā dominē savrupmājas un dārzi.

11,8% jeb 50,3 ha Bieriņos aizņem jauktas apbūves teritorijas. Tās primāri izvietotas ap K.Ulmaņa gatvi, lai kalpotu kā buferzona starp šo lielceļu (faktiski pilsētas maģistrāli) un savrupmāju apbūvi. Jauktas apbūves teritorijas izvietotas arī vairākās citās apkaimes vietās, bet galvenokārt gar Liepājas un Tēriņu ielām, pa kurām norisinās diezgan intensīva transporta satiksme un kas faktiski iezīmē apkaimes vietējos centrus.

Bieriņu apkaimes ZA daļā atrodas 6,0 ha liela dzīvojamās apbūves teritorija.

Publiskās apbūves teritorijas Bieriņos izvietotas 4 vietās, no kurām visas tieši pieguļ apkaimē noteiktajām dabas un apstādījumu teritorijām Mārupītes ielejā.

Gar Bieriņu Z un A robežu iet dzelzceļa līnijas, un tādējādi 9,8 ha no apkaimes platības noteikti kā tehniskās apbūves teritorijas.

Ievērojamu platību (19,5% jeb 83,3 ha) Bieriņos aizņem ceļu un ielu trases, jo apkaimei raksturīgs izvērsts vietējo ielu tīkls, kā arī to šķērso plašā K.Ulmaņa gatves trase.

Rīgas attīstības plāns 2006. – 2018. gadam

Dana Rihtere - par drošu Rīgu un tīru Latviju!