Bieriņu apkaimes velomaršruts

Publicēts 01.09.2017. sadaļa Aktualitātes, Cilvēki, Praktiskas lietas, Vide
  • Iesaki

Rīgas pilsētas Bieriņu apkaimes interesantākie apskates objekti. Lielākais akmens skulptūru dārzs Latvijā, vairākas muižiņas, interesanta arhitektūra, diženi koki, publisks grāmatu skapis, mārupītes līkloči, krogi, kafejnīcas, “Zelta mopēds” trase, pirmā velokrosa trase Latvijā, “Imulrings”, Vella kalpu autora māja  un citi interesanti objekti. 

Maršruta pase:

Garums: 15,8 km. No tā asfalts 11,2 km, zemes ceļš, grants 3,62km, takas 1,06 km

Augšup 38 m, Lejup 37 m

Maršruts ir apļveida, tādēļ to var sākt jebkurā vietā un turpat arī atgriesties. Piedāvājums ir sākt pie “Bieriņkroga” Liepājas un Ulmaņa gatves krustojumā.

Maršrutu ir iespējams lejuplādēd mobilajās iekārtās KML, GML un GPX formātos. Lai to izdarītu, jādodas uz http://velokarte.divritenis.lv/#!/id/614 un pie maršruta jāizvēlas “Darbības”/Lejuplādēt

 Maršruta apraksts

Bieriņu apkaime atrodas Rīgas DR daļā (administratīvi – Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā). Tā robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes pagastu. Avots: Izmantojot [9] Bieriņu apkaimes kopējā platība ir 427,4 ha, kas ir apmēram par 1/5 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Šīs apkaimes robežas lielā mērā ir skaidri identificējamas, pateicoties to daļēji aptverošajai Rīgas pilsētas robežai, aptverošajām ielu trasēm, dzelzceļam un apbūves raksturam, kas pārsvarā ir savrupmāja. Bieriņu apkaimes robežas – dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam. Bieriņu apkaimei ir sava mājas lapa www.marupite.lv , kuru uztur apkaimes iedzīvotāji. Pēdējos simts gados Mārupītes apkārtne izveidojās par romantikas apdvestu vietu visdažādākajiem kultūras darbiniekiem – rakstniekiem, mūziķiem un māksliniekiem, vairākiem desmitiem dažādu radošo profesiju pārstāvjiem. To starpā ir mākslinieks Rūdolfs Liberts, Francisks Varslavāns, Ansis Cīrulis, Valdis Kalnroze, Emīls Melderis, Biruta Delle ar savu audzēkņu studiju „Zemūdene”, tēlnieki Ojārs Feldbergs un Indulis Ranka. Arī vesela krāšņa literātu plejāde – Jānis Akurāters, Ojārs Vācietis, Dagnija Zigmonte, Ilze Binde, Alberts Bels, Jānis Rokpelnis. Savās mājās netālu no Mārupītes atgriezies operdziedātājs Kārlis Zariņš. Jau 18. gs. Marupītes apkārtne bijusi iecienīta rīdzinieku pastaigu vieta.

 

“Bieriņkrogs”. Bieriņu apkaimes vārdā nosaukts krogs

Pastakste Lībagu ielā 12. Bieriņu apkaimē reizi gadā tiek izdota avīze, kuru apkaimes iedzīvotāji izplata visu apkaimes iedzīvotāju pastkastēs – 2500 eksemplāros, 9500 bieriņiešiem. Avīzes mērķis ir informēt iedzīvotājus par apkaimē notiekošo. Viena no aktivitātēm ir lokālpatriotisma veicināšana, kas izpaužas kā uzlīme “Man Te patīk” uz pastkastes, kuru katrs kaimiņš, kas vēlas uzlīmē. Šādas uzlīmes var redzēt teju uz katras trešās/ceturtās pastkastes. Cita aktivitāte ir “Kaimiņš kaimiņu sargā”. Tā ir iniciatīva, kuras mērķis ir droša apkaime. Katrs, kas ir apsolījies sev, ka pieskatīs savus kaimiņus, savu apkārtni uzlīmē uz pastkastes šo uzlīmi.

Cīruļu iela. Priekšā redzams Kārļa Ulmaņa gatves pārvads pār Mārupīti, Cīruļu ielu un Īves ielu. Agrāk šajā vietā esot atradies slēpošanas tramplīns un upes otrā krastā, tuvāk skolai esot bijusi ar dēļu grīdu izbūvēta peldevieta. Kārļa Ulmaņa gatve ir viena no galvenajām Rīgas maģistrālēm un garākajām ielām Pārdaugavā. Tā atrodas Torņakalna, Ziepniekkalna, Atgāzenes, Bieriņu, Pleskodāles, Zolitūdes, Mūkupurva un Beberbeķu apkaimēs. Kopējais ielas garums ir 10 530 metri. Kārļa Ulmaņa gatve pilnībā tika pabeigta 1981. gadā, kad ieguva Ernsta Tēlmaņa ielas nosaukumu. Šī transporta maģistrāle tika noteikta un iezīmēta 1965. gada ģenerālajā pilsētas plānā, galvenokārt starp dzīvojamām un ražošanas teritorijām pa jaunu trasi.

  

Īves iela posmā starp Mārupīti un Zvārdes ielām.

Rīgas angļu ģimnāzijas pagalmā, Zvārdes ielā 1 atrodas Borherta muižiņa. Saukta arī  Grāves muiža, Vites muiža, Līvena muiža, Fītinghofa muižiņa 1750tie-1760tie. Baroks, rokoko. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. 1999 gadā pārbūves rzultātā ēka sapostīta – logi un apkalumi, greznas krāsnis sabojātas. Viena no trim vecākajām koka ēkām Rīgā.

Rīgas Angļu ģimnāzija, Zvārdes ielā 1. 

Tagadējā skolas ēka sākta celt 1931. gadā agrākās Borherta muižas teritorijā Mārupītes krastos. Pēc ēkas pabeigšanas uz to pārcēlās 1928. gadā dibinātā Latvijas Evaņģeliskās luteriskās baznīcas (LELB) ģimnāzija. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada rudenī Latvijas PSR valdība LELB ģimnāziju slēdza. Ģimnāzijas telpās atjaunoja 1919. gada 10. oktobrī dibinātās Rīgas pilsētas 4. vidusskolas darbību, kas līdz 15. maija apvērsumam1934. gadā bija atradusies Gaiziņa ielā 3 Latgales priekšpilsētā un tika slēgta saistībā ar tajā valdošo komunistisko noskaņojumu un pretvalstisku proklamāciju izplatīšanu. 1948. gada oktobrī “Rīgas pilsētas labāko skolu” ar LPSR Ministru Padomes lēmumu pārdēvēja par Rīgas VĻKJS 30. gadadienas 4. vidusskolu. 1989. gada decembrī skolas skolotāju, skolēnu un vecāku konferencē tika pieņemts lēmums par skolas nosaukuma maiņu, pārdēvējot to par Rīgas pilsētas angļu ģimnāziju, 1990. gada 2. martā skolu nosauca par Rīgas Angļu ģimnāziju.

Sienas apķēpājums Zuteņu ielā.

Pirmskara rindu mājas Abavas ielā

Dzelzceļa pārvads pār Jūrmalas dzelzceļa līniju Altonovas ielā

Gājēju tunelis zem Altonovas ielas, kas savieno Abavas ielu ar Grobiņas ielu.

Gājēju šķērsojums pār dzelzceļu Altonovas ielā. Attēla kreisajā pusē piecu gandrīz vienādu dzelzceļnieku ēku rinda Indriķa ielā.

Arhitektūras piemineklis Indriķa ielā 9. Indriķa iela jau skaitās Torņkalnā, nevis Bieriņos

Torņkalna depo teritorija

Riepu atrakcija kādas privātmājas pagalmā Robežu ielā 26

Krodziņš “Ansamblis”. Burgeri, picas un dažāda veida alus. Vakaros laiku pa laikam ir dzīvā mūzika, jo īpašnieki ir mūziķi.

Ulmaņa gatves patilte. Drūma vieta, bet laba patveršanās nokrišņu laikā.

Koka ēka ar tornīti Alsungas ielā 4

Pavisam reti mūsdienās var ieraudzīt aku Rīgas pagalmā. Pagalms Alsungas un Engures ielu stūrī

Koka ēka ar tornīti Apguldes ielā 10

Oriģināla pastkastīte ar Rīgas torņu attēlojumu Kabiles ielā 11

“Krusta krogs”. Rīgas un Mārupes pašvaldību robeža. Vieta, kur Rīgā esošā Tēriņu iela pārtop Daugavas ielā Mārupē. Liela ēdienu izvēle, āra terase, bērnu rotaļu laukums gan ārā, gan iekšā.

Grāmatu skapis Sējas ielā 68. Publiska grāmatu maiņas vieta, kur ikviens var paņemt kaut ko, kas patīk un, ja ir, tad ielikt vietā kādu savu grāmatu.

Tālumā redzama Budas muiža Pampāļu ielā 1. 18gs 0tra puse. Zviedru Vidzemes laikā 1682. gadā šajā vietā atradusies Ulenbroka muižiņa (Ullenbrockshof), no 1732. gada muiža piederēja Heinrihsoniem (Heinrichsohnhof). Ēka savulaik celta uz mākslīgas salas, kuru no vienas puses norobežo Mārupītē ietekošs strauts, bet no otras – mākslīgs grāvis. 1766. gadā tā piederēja Bieriņu muižas īpašniekam Eberhardam Berensam fon Rautenfeldam, kas ēku iznomāja J. G. Zeiberliham viesnīcas vajadzībām. 19. gadsimta beigās ēkā iekārtoja īres dzīvokļus, 1928. gadā muižas ēka pārbūvēta. Nosaukums Būdas muiža pirmo reizi parādījās pēc Pirmā pasaules kara Rīgas kartēs. Ēka atjaunota ap 2008. gadu

Līgas Landsbergas foto ar Budas muižiņu. Saukta arī par Beijera muiža, Heinrihsona muiža, Hinrihsona muiža.

Pūķis pie muižas vārtiem

Šenberģu muižiņas dzīvojamā ēka Codes ielā 51.   Būvēta 1906. gadā. Vēl 30 gados līdzās esošajā ēkā Codes ielā 47 atradās lopu kūts.

Mākslinieka Ojāra Feldberga darbnīca. Codes ielā 45A. Beidzamās desmitgades mākslinieks dzīvo Pedvālē, kur izveidojis lielu mākslas darbu parku.

Liepu alejas fragmens Codes ielā.

 1986. gadā Ojārs Feldbergs pie savas darbnīcas uzstādīja 50 tonnu smagu pāršķeltu akmeni, kas Mākslas dienu laikā iezīmēja skriešanas distances startu un finišu. Gan 8, gan 4 kilometru skrējiena uzvarētāju vārdus tēlnieks iekala šajos skrējēju akmeņos. Vairākas reizes šeit arī iekalts Jeļenas Prokopčukas (agrāk Čelnovas) vārds.

Akmens darbi Codes ielā 39. Autori Igors un Ansis Dobičini,

Igora un Anša Dobičinu darbnīcas pagalmā Codes ielā 37 daudz dažāda māksla.

 

Codes ielā pie 22.nama ir koka plāksne ar vēstījumu, ka šajā namā dzivojis Rutku Tēvs, jeb Arveds Mihelsons  – Vella kalpu autors.

“Imulrings”.  “Zelta mopēda”, jeb pirmo mopēdu sacensību autors Aleksandrs Briedis, kurš dzīvo Imulas ielā jau desmitiem gadus organizē mazo bērnu velosipēdu sacensības Imulas un Kabiles ielu veidojošā aplī. Sacensību laikā ielas tiek norobežotas un trasē dodas bērni ar skrejriteņiem un divriteņiem. Imulringa garums ir 650 metri.

Gājēju un riteņbraucēju tiltiņš pār Bieriņgrāvi – Mārupītes pieteka, kura sākas Atgāzenē pie Igauņu vidusskolas un šķērso Jelgavas dzelzceļa līniju, Tēriņu ielu un vēlāk ietek Mārupītē. Šis celiņš savieno Kalvenes ielu un Īvandes ielu.

Pārdaugavas pirmskolas teritorijā Zvārdes/Spirgus/Kantora ielu krustojumā dzīvo poniji.

Bieriņu muižas vasaras māja, jeb Jaunā Bieriņmuiža Kantora ielā 10. Bieriņu muiža kādreiz atradās tagadējā Mārupes pagastā, vietā, kur tagad atrodas Mārupes vidusskola. Jaunā Bieriņmuiža būvēta 1870. gadā. Īpašnieki – Rautenfeldi.  Īpašniece nespējot uzturēt ēku, sadalīja to 13 dzīvokļos un vienā pati dzīvoja. Pēc 40 gada ēka haotiski pārbūvēta. Šobrīd ļoti bēdīgā stāvoklī un ir runas par ēkas nojaukšanu. Kantora iela 11/13 atradās kantora ēka no kā arī ielai cēlies nosaukums.

Parkā aiz muižas atrodas vairākas lielas liepas.

Nedauz tālāk, Bieriņgrāvja otrā pusē ir Mārupītes ieloks, kuram apkārt iet Mārupītes zaļais veloceļš. Pēc stāstiem, šeit agrāk esot atradušies Bieriņu muižas baronu kapi, vēlāk mazdārziņi, bet šobrīd Bieriņu velo krosa un moto trase. Šajā vietā kopš 1971. gada notiek pasaulē pirmās mopēdu sacensības – “Zelta mopēds”. To organizētājs Aleksandrs Briedis arī šobrīd, reizi nedēļā Bieriņos organizē bērnu velo krosas sacensības. Vairāk www.ritenvasara.lv. 

Tiltiņi un laipas Mārupītes krastos.

Koka tiltiņš pār Mārupīti

Katru ceturtdienu Bieriņos notiek bērnu velo sacensības

Māksla Imulas ielā

Imulas iela atrodas abpus Mārupītei. Vidus posmā to sadala divās daļās Mārupīte un vienā posmā pat ir zemes ceļš.

Kantora ielā 22a atrodas Orleānu ģimenes Retro auto muzejs. Viena no lielākajām automašīnu, mopēdu un velosipēdu kolekcijām Latvijā. Vairāk var lasīt: www.automuzejs.lv 

Bērnu štābiņš Kantora ielas 15. nama pagalmā.

Drustu ielā 8 ir ceptuve “Drusti”. Pīrāgu smaržai vajadzētu ievilināt Jūs iekšā. Tā arī dariet – pamielojaties ar “Drustu” labumiem un varat iepirkties teritorijā esošajā smaržu kioskā.

Smaržu kiosks Drustu ielā 8.

20.gs. 70. gados radās ideja par plašāka tēlniecības centra un skulptūru parka izveidi. Projektā bija paredzēts iesaistīt arī parka teritorijā esošās tēlnieku mājas – darbnīcas, kur apmeklētāji varētu iepazīties ar tēlniecības darba tapšanu, akmens apstrādes paņēmieniem. Toreizējās varas institūcijas sniedza šai idejai atbalstu. Šī darbošanās vēlme guva konkrētu virzību, kad Indulis Ranka, saņēmis 1970. gadā zemes gabalu Mārupītes apkārtnē un uzcēlis tur māju, sāka kalt pagalmā savus akmeņus un 1975. gada septembrī pie savas mājas Amulas ielā iedibināja pastāvīgu ekspozīciju ar nosaukumu “Ulamulla”.

Tas bija pirmsākums savdabīgam brīvdabas parka modelim ar trim svarīgām sastāvdaļām: tēlnieka darbnīcu, akmeņu kalšanas laukumu un skulptūru ekspozīciju. Šajā apkārtnē 70. gadu otrajā pusē apmētās un māju – darbnīcu uzbūvēja arī Ojārs Feldbergs, nedaudz vēlāk Ligita Ulmane, Ojārs Breģis, Pārsla Zaļkalne, vēlāk arī Jānis Nagliņš. Apmēram 12 gadu ilgā laikposmā no 1978. gada līdz 1990. gadam tēlnieku aktīvā un mērķtiecīgā darbošanās Mārupītes apkārtnē izpaudās vairākos virzienos. Bija iecerēts zaļo atpūtas un sporta zonu, tēlniecības parka un simpozija centra kompleksu veidot kā turpinājumu vēsturiskajai Pārdaugavas apstādījumu un parku joslai no Arkādijas parka un Māras dīķa līdz pat Rīgas robežai.

Astoņdesmitajos gados tēlnieki jau šeit rīkoja simpozijus. 1986. gadā Ojārs Feldbergs pie savas darbnīcas uzstādīja 50 tonnu smagu pāršķeltu akmeni, kas Mākslas dienu laikā iezīmēja skriešanas distances startu un finišu. Skrējiena uzvarētāju vārdus tēlnieks iekala šajos skrējēju akmeņos. 90. gadu pārmaiņas valstī pārtrauca Tēlnieku parka projekta realizāciju, Mākslas dienas beidzās, īpašnieki un viņu mantinieki sāka dalīt atgūto zemes mantojumu, Mārupīte atkal sāka aizaugt ar krūmiem. 

Daudz plašāku katra darba aprakstu ar fotogrāfiju var izlasīt Viestura Silenieka rakstā Mārupītes lapā 

Spoles iela

Taciņa, kas savieno Spoles ielu ar Cēres ielu riteņbraucējiem un gājējiem ir labs īsceļš

Tiltiņš pār Mārupīti Posma ielas galā. Šis ir viens no īsceļiem kā gājēji un riteņbraucēji var nokļūt Mārupē

Drustu ielā 36a atrodas Betānijas māsu sieviešu klosteris.

SIXT velo noma K.Ulmaņa gatvē 75. 

Vēl viena jauka vieta, kur Bieriņos paēst ir “Grilbārs”. Mežotnes iela 69

Pastkastīte Daibes ielā 4b ar uzrakstu “Reklāmas aizliegtas! Sods – apēšana”. Šajā Bieriņu nostūrī daudzām ielām nosaukumi sākas ar “D” burtu – Daibes, Dauguļu, Dikļu, Druvas, Dāliju, Drustu.

Viena no jaukājamā Rīgas kafejnīcām, ceptuvēm, kūkotavām un vietām, kur brīvdienās ieturēt no rītiem branču, ir kafejnīca “Bulka”, Liepājas ielā 76a.

 

Mārupīte ir neliela upīte, Daugavas kreisā pieteka Rīgā un Mārupes novadā. Sākas Medema purvā starp Stūnīšiem un Tīraini. Augštecē upes gultne iztaisnota un savāc apkārtējo purvu un polderu ūdeņus. Pie Petriņciema upe pagriežas uz austrumiem un pa izteiktu ieleju šķērso kāpu grēdu. Torņakalnā uz Mārupītes ierīkots Māras dīķis, izteka no kā tiek regulēta ar slūžām. Lejpus Māras dīķa ierīkoti Arkādijas dārzs un Uzvaras parks. Mārupīte ietek Daugavā aiz Raņķa dambja Āgenskalna līcī.

Līdz 20. gadsimtam saukta par Māras dzirnavu grāvi, uz Mārupītes līdz pat 1924. gadam atradās vienas no senākajām Rīgas dzirnavām — Māras dzirnavas (sākotnēji sauktas par Marijas dzirnavām), kas mūsdienās zināmas no Rutku Tēva romāna “Trīs vella kalpi” un no romāna ekranizācijām — “Vella kalpi” (1970) un “Vella kalpi vella dzirnavās” (1972). Mārupītes krastos atrodas īpaši aizsargājams biotops — melnalkšņu staignājs.

Laiku pa laikam Dirty deal teatro veic izrādi-pārgājienu “Mārupīte”, kas veltīta 2011. gada vasarā notikušajai ekoloģiskajai katastrofai Mārupītē. Tā tiek uzskatīta par otru nopietnāko ekoloģisko katastrofu neatkarīgās Latvijas laikā. Taču tagad liekas, ka viss šis šausmīgais notikums ir tālā pagātnē. Ūdens atkal ir tikpat tīrs, cik iepriekš, pīles audzina savus pīlēnus un Rīgas mēra un vicemēra ielaistās zivis mierīgi peldās Māras dīķī. Varbūt viss ir beidzies laimīgi un Mārupītes tuvumā esošajiem iedzīvotājiem tikai laimējās ievilkt centrālo ūndensapgādi ar atlaidēm. Bet varbūt katastrofa ir vienkārši ļoti veiksmīgi paslēpusies. Tādēļ radošā komanda kopā ar skatītājiem dodas pārgājienā, lai atrastu katastrofas pēdas un atbildīgos šajā noziegumā pret dabu.

 

Viesturs Silenieks -